31.07.13.; 20.07.13.; 03.07.13.; 25.06.13.; 19.06.13.; .24.05.13; 14.05.13.; 04.05.13.; 18.04.13.; 27.03.13
Likumprojekts ir i z s t r ā d e s stadijā
Tautas nobalsošana ir pieņēmusi un
Valsts prezidents izsludina šādu likumu:
Pilsoniskās sabiedrības likums – 6 – 2
Priekšvārds
Likuma tiesiskās normas, precizējot Satversmes otrā panta atzinumu „Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai”, nomaina finanšu oligarhiju kā varas subjektu valstī, pastāvošo kopš valstiskās neatkarības atgūšanas. Par varas subjektu valstī ir pilsoniskā sabiedrība ar tās pastāvīgi darbojošām atklātām Tiešās demokrātijas izpausmēm. Satversmes otrā panta atzinums ir de facto.
Saskaņā ar Satversmi Latvija ir demokrātiska republika ar divām demokrātijas pārvaldes formām. Vienā pārvaldes formā par varas subjektu valstī ir tautas ievēlētie pārstāvji – deputāti, un tā ir pārstāvnieciskā demokrātija. Otrā pārvaldes formā varas subjekts ir bez starpniekiem – lemj tautas nobalsošana, un tā ir tiešā demokrātija. Pamatojoties uz Satversmes 2.panta, 77.panta, 78.panta un 79.panta atzinumiem, tautas nobalsošanas lēmumiem ir virsroka pār pārstāvnieciskās demokrātijas lēmumiem. Satversmes 77.pantā ir uzskaitīti lēmumi, kuri stājas spēkā tikai ar tautas nobalsošanu. Lēmumus, kurus tautas nobalsošanā neizskata, ir Satversmes 73.pantā.
Pilsoniskās sabiedrības likumam ir trīs nodaļas.
Likuma 1.nodaļa „Tiešā demokrātija” ir par Tiešās demokrātijas izpausmēm (TDI), precizē TDI procedūras, ieviešanas termiņus un atbildīgās amatpersonas. Valstī kā TDI ir Publiskās apspriešanas, Tautas nobalsošanas un Sabiedrības pašaizsardzība. Publiskās apspriešanas, bāzējoties uz valstī prioritārām augstskolām, ir specializētas pa jomām/nozarēm. Tautas nobalsošanas ir atklātas un notiek pasta nodaļās, kur vēlētājs reģistrējies. Ārzemēs dzīvojošie Latvijas pavalstnieki balso ierakstītās vēstulēs uz Latvijas pasta nodaļu, kur pirms aizbraukšanas reģistrējušies. Zemessardzei ir atjaunotas tās sākotnējās 1991.g. tiesības un pienākumi – kā Pagaidu likums.
Likuma 2.nodaļa „Sabiedrībai draudzīga politiskā vide” ir precīzijas par valstisko neatkarību, par varas subjekta atbildību un par atklātas sabiedrības lomu valstī. Izmantojot 21.gadsimta elektronisko plašsaziņas līdzekļu iespējas, sabiedrība tiek savlaicīgi un pietiekami informēta par notiekošo valstī – par lemjamo Tautas nobalsošanās.
Ar Likuma stāšanos spēkā varas subjekts valstī ir atbildīgs par sabiedrības labklājības, nodarbinātības un produktivitātes nodrošināšanu – kā materiālās, tā garīgās izpausmēs, par taisnīgumu, tiesiskumu un tautas izdzīvošanu, par patiesi atklātu sabiedrību.
Likuma 3.nodaļa „Pārejas laika noteikumi” ir par pilsoniskās sabiedrības – tās TDI ieviešanas procedūrām, termiņiem un atbildīgajām amatpersonām. TDI sākumuzdevums ir tautas vēlēta Valsts prezidenta institūcijas ieviešana. Valsts prezidents ir TDI vadonis valstī. Pārejas laiks izbeidzas ar jaunas Satversmes pieņemšanu, atbilstošu 21.gadsimta civilizācijai.
Likums nosaka tiešās demokrātijas un pārstāvnieciskās demokrātijas sadarbību. Pamatojoties uz jurisprudences analoģiju, Likuma atzinumi par varas subjektu valstī ir attiecināmi uz varas subjektu arī pašvaldībās.
Likums nav jaunrade likumdošanā, bet demokrātijas ideālu un pieredzes izmantošana, ko savulaik piedzīvojušas šodienas labklājības valstis. Ritenis nav atkārtoti jāizdomā, vēl jo vairāk, kad tauta uz iznīcības sliekšņa.
1.nodaļa
Tiešā demokrātija
Latvijas Republikas Satversmes otrā panta tekstu „Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai”, precizē sekojošas tiesiskas normas:
1.pants. Tiešās demokrātijas izpausmes (TDI)
1.1. TDI ir Publiskās apspriešanas, Tautas nobalsošana un Sabiedrības pašaizsardzība. Valsts līmeņa TDI kompetencē ir valsts līmenī darāmais, bet reģionu kompetencē – darāmais pašvaldībās. TDI lēmumi, kas ir valsts līmenī, stājas spēkā Satversmes 78. panta noteiktajā kārtībā, bet pašvaldību līmenī – pamatojoties uz analoģiju ar tiesiskām normām, kādas ir valsts līmeņa TDI.
1.2. Latvijas pastāvīgā iedzīvotāja, kas ir pilngadīgs, iesaistīšanās Publiskajās apspriešanās un Sabiedrības pašaizsardzībā, ieskaitot zemessardzi, ir motivācija pilsonības piešķiršanai.
1.3. Valsts un pašvaldību atbildīgie darbinieki neietilpst TDI un to struktūru vadībā.
1.4. Ja valsts un pašvaldību amatpersona ar savu darbību vai bezdarbību kaitē TDI izveidošanos un turpmāko darbību, tad šāda rīcība ir Satversmes 1.panta un 2.panta pārkāpums – kaitējums Latvijas valstij un tautai, un vainīgā saukšanai pie atbildības nav noilguma.
1.5. Valsts un pašvaldības, katra savā līmenī, nodrošina ar finansējumu TDI izveidošanos un turpmāko darbību, tai skaitā – sedz izdevumus par TDI darbībai nepieciešamo telpu izīrēšanu, TDI tehniskā personāla uzturēšanu, savstarpējās sadarbības koordināciju, lietvedības un grāmatvedības personāla algošanu, kancelejas un transporta izdevumiem, atsevišķu TDI kanālu televīzijā un radio, TDI avīzes finansēšanu, izdevumus tiesvedībā TDI darbības aizstāvībai, par elektronisko masu saziņas līdzekļu iegādi un izmantošan, visus izdevumus Latvijas pastam par 1/10 daļas vēlētāju atbalsta saņemšanu, ieskaitot izdevumus par ierosinājumu rīkot 1/10 daļas vēlētāju atbalsta saņemšanu – lai Publisko apspriešanu priekšlikumus nodotu Valsts prezidentam Satversmes 78.panta noteiktā kārtībā, kā arī izdevumus par Tautas nobalsošanu. Šos TDI izdevumus sedz ne vien uz esošo birokrātisko aparātu un to lietvedības sakārtošanas rēķina valsts un pašvaldību institūcijās, kādi tām bija izdalīti dažnedažādo padomju, komisiju, aģentūru, departamentu, cenu regulatoru, uzņēmēju valžu un dažnedažādo padomnieku darbības finansēšanai, bet arī no valsts budžeta. Precīzijas par TDI finansēšanu regulē attiecīgas tiesiskās normas.
1.7. TDI sastāvā esošās elektronisko saziņas līdzekļu struktūras ir nodrošinājums atklātas sabiedrības pastāvēšanai valstī – tiešās demokrātijas īstenošanai 21.gadsimta izpratnē.
2.pants. Publiskās apspriešanas
2.1. Publiskās apspriešanas ir sabiedrības tiešā iesaistīšanās valsts un pašvaldību lēmumu izstrādāšanā un pieņemšanā. Valsts līmeņa Publiskās apspriešanas saskaņā ar Pilsoniskās sabiedrības likuma p.2.3. noteikumiem ir tiesīgas savus lēmumus/priekšlikumus nodot 1/10 vēlētāju atbalsta saņemšanai, kāds nepieciešams, lai saskaņā ar Satversmes 78. panta noteikumiem šos priekšlikumus nodotu Valsts prezidentam priekšlikumu virzīšanai apstiprināšanai Saeimā un Tautas nobalsošanā. Publiskās apspriešanas ir nepārtraukti darbojošās un patstāvīgas, no valsts un pašvaldību varas neatkarīgas. Procedūras 1/10 daļas vēlētāju atbalsta saņemšanā un Tautas nobalsošanās ir atklātas un notiek ar Latvijas pasta starpniecību tajā pasta nodaļā, kura atbilst balsotāja deklarētai dzīves vietai. Publiskās apspriešanas Mājas lapa un e-pasts ir pieejami katram valsts pastāvīgam iedzīvotājam, un nosūtītāja e-pastu atver, ja minēts nosūtītāja e-pasta adrese.
2.2. Valsts līmeņa Publiskās apspriešanas aptver visu valsti un izveidotas pa atsevišķām jomām/nozarēm, pieskaņojoties esošo ministriju sadalījumam pa jomām/nozarēm. Ja izstrādājamie priekšlikumi skar vairākas jomas/nozares, tad izstrādā kopīgu priekšlikumu, lai to nodotu 1/10 daļas vēlētāju atbalsta saņemšanai. Katra valsts līmeņa Publiskā apspriešana organizējas un tālāk darbojas, balstoties uz apspriežamā jomā/nozarē konkrētu, respektablu, valsts finansētu augstskolu vai zinātnisko iestādi pēc analoģijas ar Pilsoniskās sabiedrības likuma p.9.3.1. nosacījumiem, kā arī piedaloties ar līdztiesības tiesībām citām augstskolām un arodbiedrībām, kā arī attiecīgas nozares nevalstiskām organizācijām kā Publisko apspriešanu struktūrvienībām.
2.3. Atsevišķs Likums par Valsts līmeņa Publiskajām apspriešanām nodrošina Publisko apspriešanu izveidošanos, reglamentē dažādu nozaru Publisko apspriešanu tiesības, pienākumus un savstarpējo sadarbību lēmumu pieņemšanā – lai kopējos lēmumus nodotu Tautas nobalsošanai, kā arī nodrošina Publisko apspriešanu sadarbību ar Saeimu un valdību. Dažādu jomu/nozaru Publisko apspriešanu savstarpējo sadarbību koordinē TDI Koordinācijas padome, kas sastāv no jomu/nozaru Publisko apspriešanu pārstāvjiem.
2.4. Atsevišķs likums par Koordinācijas padomi nosaka šīs padomes sastāvu, tiesības, pienākumus, darbības atklātuma nodrošinājumu un par tiesībām apstiprināt 1/10 vēlētāju atbalsta saņemšanas rīkošanu Tautas nobalsošanas īstenošanai. Koordinācijas padomes sēdes, kurās izskata lēmumu par vēlētāju atbalsta saņemšanu, translē televīzijā, radio un tiešraidē, par translāciju savlaicīgi un pietiekami darot zināmu sabiedrībai.
Vēlētāju apstiprinājums rīkot 1/10 vēlētāju atbalsta saņemšanu, lai notiktu 1/10 vēlētāju atbalsts Tautas nobalsošanai, un attiecīgā Tautas nobalsošana ir atklātas procedūras, notiek pasta nodaļā, kurā vēlētājs reģistrējies, un notiek bez apgrūtinājuma vēlētājiem.
Lai Koordinācijas padomes lēmums par 1/10 vēlētāju atbalsta saņemšanas izsludināšanu stātos spēkā, par to jānobalso vismaz 1/3 daļai no visiem Koordinācijas padomes locekļiem.
2.5. Publisko apspriešanu Kārtības rullis nosaka valsts līmeņa Publiskās apspriešanas gatavību katrai sēdei, tai skaitā – visu sēdes dalībnieku reģistrāciju un atsevišķu to dalībnieku reģistrāciju, kam Publiskās apspriešanas sēdēs ir balsstiesības, kā arī pašu sēdes norises kārtību – secību. Kārtības rullis nosaka, ka sēdi uzsāk ar atskaiti par iepriekšējās sēdēs pieņemto lēmumu izpildi, pēc atskaites seko notiekošās sēdes dienaskārtības apstiprināšana, bet dienaskārtības pēdējais punkts ir par nākamās sēdes dienaskārtības prognozēšanu. Balsstiesības tās augstskolas/zinātniskās iestādes darbiniekiem un studentiem, kurā bāzējas attiecīgā valsts līmeņa Publiskā apspriešana, nevar būt vairāk par 1/3 daļu no balsotāju kopējā skaita konkrētajā Publiskās apspriešanas sēdē. Balsstiesības Publiskās apspriešanas sēdēs ir tiem, kuri, paužot savu viedokli, to motivē, un, izņemot attaisnojošus gadījumus, piedalās visās Publiskās apspriešanas sēdēs. Piedalīšanās sēdēs ar interneta starpniecību pieļaujama gadījumos, kad netiek pieņemts lēmums par lēmuma nodošanu apstiprināšanai Tautas nobalsošanā.
2.6. Katras jomas–nozares Publiskajai apspriešanai ir Goda un ētikas tiesa, kuras uzraudzībā ir arī balsstiesīgo leģitimēšana katrai sēdei un sēdes dienaskārtības atbilstība Kārtības rullim. Goda un ētikas tiesai trīs dienu laikā ir tiesības pieprasīt pārskatīt Publiskās apspriešanas pieņemtā lēmuma atbilstību sabiedrības interesēm.
2.7. Lēmumprojektus, kurus Publiskā apspriešana paredzē nodot Tautas nobalsošanai, pieņem divās kārtās ar vismaz divu nedēļu starplaiku, un balsojums ir pieņemts ar otrās kārtas 2/3 balsu vairākumu no klātesošiem balsstiesīgajiem. Ja Publiskās apspriešanas otrajā kārtā lēmums netiek pieņemts, pēc divām nedēļām notiek trešā – izšķirošā kārta.
2.8. Valsts līmeņa Publiskās apspriešanas sēdes notiek vismaz reizi mēnesī, vienā un tajā pašā nedēļā un nedēļas dienā, vienā un tajā pašā laikā un vietā. Valstī vienlaicīgi notiek viena Publiskās apspriešanas sēde. Atsevišķos gadījumos, ievērojot TDI darbības efektivitāti, šīs sēdes var notikt vienlaicīgi, bet vienā un tai pašā ēkā un blakus telpā, par ko sabiedrību savlaicīgi informē. Pārejas laikā visas valsts līmeņa Publisko apspriešanu sēdes, kurās tiek pieņemti lēmumi, kuri nododami apstiprināšanai Tautas nobalsošanā, translē vienā un tajā pašā televīzijas kanālā, translē Publiskās apspriešanas sēdes dienā un, iespēju robežās, vienā un tajā pašā laikā, par ko sabiedrībai savlaicīgi paziņo.
2.9. Valsts līmeņa Publisko apspriešanu sēdēs piedalīties un saskaņā ar Kārtības rulli izteikt savus ierosinājumus un saņemt motivētu atbildi var visi valsts pastāvīgie iedzīvotāji, bet pašvaldību līmeņa Publisko apspriešanu sēdēs – attiecīgās pašvaldības pastāvīgie iedzīvotāji. Saņemot vārdu, sēdes dalībnieks nosauc savu vārdu, uzvārdu, ieņemamo amatu un izklāsta motivāciju sava viedokļa izklāstīšanai.
2.10. Valsts līmeņa Publiskās apspriešanas ir tiesīgas deleģēt savus pārstāvjus uz Saeimas un Ministru kabineta sēdēm gadījumos, kad Saeimā un Ministru kabineta sēdē pieņemšanai paredzētais lēmums ir par tēmu, ko risina arī attiecīgā Publiskā apspriešana. Analogi tas attiecināms arī uz pašvaldībām.
2.11. Ja Saeimas, ministru kabineta vai pašvaldības sēdēs paredzēts pieņemt lēmumu par tēmu, kas tiek risināta arī Publiskajā apspriešanā, tad šai Publiskajai apspriešanai par to savlaicīgi paziņo.
2.12. Ja Publiskā apspriešana izvirza savus kandidātus valsts un pašvaldību institūciju vadošiem amatiem, tad izvirzīšanu izdara atklāti un daudzpakāpju konkursu kārtībā, kā arī ievērojot kandidāta darbību Publiskajās apspriešanās.
2.13. Publiskās apspriešanas sēde ir tiesīgas saņemt motivētu atbildi–skaidrojumu no valsts un pašvaldību institūcijas par šīs institūcijas darbību gadījumos, kad skartas sabiedrības intereses.
2.14. Par Publisko apspriešanu izveidošanos un darbību pašvaldību līmenī lemj attiecīgās pašvaldības Tautas nobalsošana, ievērojot analoģiju ar Pilsoniskās sabiedrības likuma atzinumiem par valsts līmeņa Publiskajām apspriešanām.
2.15. Attiecīgas tiesiskas normas nodrošina elektronisko plašsazināšanas līdzekļu produktīvu darbību Publisko apspriežu sistēmā.
2.16. Pārejas laikā Publisko apspriešanu kompetencē ir „ēnu kabineti” kā pārstāvniecisko varu dublējoši veidojumi ar padomdevēja tiesībām.
3. pants. Tautas nobalsošanas
3.1. Tautas nobalsošana notiek visā valstī, ja jautājums ir valsts līmeņa kompetencē, bet atsevišķā reģionā un pilsētā – par tur darāmo. Ierobežojumus Tautas nobalsošanas īstenošanai nosaka Satversmes 73. pants ( TN likums 1922.g.20.06.).
3.2. Tautas nobalsošanai visā valstī ir virsroka pār Saeimas un valdības lēmumiem, bet Tautas nobalsošanai atsevišķā reģionā – pār šīs pašvaldības lēmumiem.
3.3. Parakstu vākšana par 1/10 daļas vēlētāju atbalstu, lai ierosinātu Tautas nobalsošanu, kā arī Tautas nobalsošana notiek saskaņā ar Satversmi un Pilsoniskās sabiedrības likuma p.2.3. un p.2.4. nosacīto, ir atklātas, notiek pasta nodaļās atbilstoši balsotāja deklarētajai dzīves vietai un bez apgrūtinājuma balsotājam, kā arī ievērojot precīzijas, kas izteiktas šī Likuma 3.pantā.
3.4. Parakstu vākšana par 1/10 daļas vēlētāju atbalstu, lai likumprojektu nodotu Tautas nobalsošanai, kā arī Tautas nobalsošana par likuma pieņemšanu ilgst divas nedēļas katra. Latvijas Pasts nodrošina savu pieejamību vēlētājiem – kā 1/10 daļas vēlētāju atbalsta saņemšanas, tā Tautas nobalsošanas procedūrās. Pensionāriem, kuriem pensiju piegādā dzīves vietā, kopā ar pensijas izsniegšanu Latvijas pasts nodrošina arī 1/10 daļas vēlētāju atbalsta saņemšanas un Tautas nobalsošanas procedūras izpildi.
3.5. Atsevišķs Likums par 1/10 daļas vēlētāju atbalstu un Tautas nobalsošanām nodrošina to atklātību. Katru dienu – par 1/10 daļas vēlētāju atbalsta saņemšanu un par balsojumu Tautas nobalsošanā – nākamajā dienā atspoguļojas internetā kā par katru dienu, tā kopējo no nobalsošanas sākuma, kā kopējo pa valsti, tā par katru reģionu – vēlēšanu apgabalu, iecirkni un pasta nodaļu, un ir sabiedrībai pieejams. Katrs vēlētājs tiesīgs savā pasta nodaļā pārbaudīt sava izteiktā viedokļa-nobalsojuma atbilstību pasta nodaļā reģistrētajam. Tautas nobalsošana uzskatāma par notikušu saskaņā ar Satversmes 78. panta nosacījumiem.
3.7. Kad notiek Tautas nobalsošana un parakstu vākšana par 1/10 daļas vēlētāju atbalstu, aģitācija nav noliegta, izņemot pasta nodaļas un teritoriju līdz 100 m attālumam no ieejas pastā. Nobalsojuma telpā ir izvietoti teksti – par ko notiek balsošana, kā arī skaidrojumi par balsošanas procedūru.
4.pants. Sabiedrības pašaizsardzība
4.1. Sabiedrības pašaizsardzība ir brīvprātīgi, patriotiski sabiedriski veidojumi valsts ārējai un iekšējai aizsardzībai. Sabiedrības pašaizsardzības kompetencē ir valstiskā neatkarība, iedzīvotāju drošība, sabiedriskā kārtība, tiesiskums, taisnīgums, apkārtējās vides draudzīgums un sabiedrībā pieņemtu ētisko normu ievērošana, kā arī pretspars korupcijai, kleptokrātijai, birokrātijai un demokrātijas ideālu noliedzējiem.
4.2. Zemessardze kā Sabiedrības pašaizsardzības bruņota sastāvdaļa nodrošina arī Tiešo demokrātijas izpausmju īstenošanos un darbību valstī.
4.3. Pašvaldībās tās tautas vēlētais pašvaldības vadītājs ir šīs pašvaldības zemessardzes priekšnieks, bet šīs pašvaldības zemessardzes komandieri, ievērojot attiecīgā reģiona/pilsētas pašvaldības viedokli, ieceļ ministrs, kura pārraudzībā ir zemessardze.
4.4. Zemessarga atbildība par viņa izdarītiem likumpārkāpumiem ir paaugstināta. Ja pārkāpums izdarīts apzināti – esot formas tērpā un izmantojot dienesta tiesības zemessardzē, tad sodāmība ir dubultota, visos gadījumos ar ieslodzījumu, un to nosaka attiecīgas tiesiskās normas.
4.5. Zemessarga formas tērpa vai tā daļas nēsāšana vai uzglabāšana, kā arī ieroču vai to imitāciju nēsāšana, izmantošana un uzglabāšana – kuram uz to nav tiesību, tiek vērtēta kā kriminālpārkāpums un vainīgais sodāms, ko nosaka attiecīgās tiesiskās normas.
4.6. Attiecīgs Likums par Sabiedrības pašaizsardzību precizē tās pienākumus, tiesības, pakļautību un sadarbību ar valsts un pašvaldību institūcijām. Sabiedrības pašaizsardzībā ir arī tās Goda un ētikas tiesa.
4.7. Iesaistīšanās Sabiedrības pašaizsardzībā ir motivācija pilsonības saņemšanai.
2.nodaļa
Sabiedrībai draudzīga politiskā vide
Sabiedrībai draudzīga politiskā vide ir nodrošinājums pilsoniskās sabiedrības un tās Tiešo demokrātijas izpausmju (TDI) īstenošanai valstī. Satversmes 1.panta tekstu „Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika” precizē sekojošas tiesiskas normas:
5.pants. Valstiskā neatkarība
5.1. Starpvalstu līgumi, kuri attiecas uz valstisko neatkarību, teritoriju, valodu, sabiedrības labklājību un produktivitāti, kā arī par Latvijas tautas izdzīvošanu, ir spēkā pēc šo līgumu apstiprināšanas Tautas nobalsošanā.
5.2. Pamatojoties uz Latviešu konversācijas vārdnīcā pausto atzinumu par vārdu „latvietis” un šī vārda atbilstību Latvijas valsts nosaukumam, jebkurš Latvijas valstiskai neatkarībai un Latvijas tautai lojāls Latvijas pastāvīgais pavalstnieks ir latvietis.
5.3. Ikviena ģimene, dzimta un tautība ar savu piederību valstij ir šīs valsts vispārcilvēciska vērtība. Starpnacionālo konfliktu mērķtiecīga izraisīšana valstī ir sabiedrības uzmanības novēršana no finansu oligarhijas kā varas subjekta savtīguma, un šai sodāmībai nav noilguma.
5.4. Latvijas iekļaušanās Eiropas Savienībā un NATO ir 21.gadsimta demokrātijas izpildījumā – kas ir katras dalībvalsts un tās sabiedrības interesēm atbilstošas, kā arī ir šo dalībvalstu demokrātijas un tautas izdzīvošanas nodrošinājums.
5.5. Izveidojoties Baltijas valstu savienībai, Latvija ir šīs savienības dalībvalsts. Savienība ir pašnodrošināta ar energoresursiem, transporta sistēmu un pārtiku.
5.6. (???) Sabiedrība ir tiesīga zināt patiesību par 1.pasaules karu un 2.pasaules karu – par šāda cilvēces ļaunuma cēloņiem, norisi, par patiesajiem uzvarētājiem un patiesajiem zaudētājiem, kā arī par šodienas pasaulē radnieciskām ļaunuma izpausmēm.
6.pants. Valsts varas atbildība/kompetence
6.1. Valsts ir atbildīga par ārējo un iekšējo drošību.
6.2. Valsts ir atbildīga par taisnīgumu un tiesiskumu valstī.
6.3. Valsts ir atbildīga par demogrāfisko situāciju valstī, par tautas izdzīvošanu.
6.4. Valsts ir atbildīga par sabiedrības labklājību, par tās nodarbinātību un produktivitāti kā garīgās, tā materiālās izpausmēs.
6.5. Valsts dara to, ko pašvaldības nespēj vai negrib. Atzinumu precizē attiecīgs likums.
1.6. Valsts atbild par sabiedrības pietiekamu un savlaicīgu informēšanu par esošās varas subjekta darbības atbilstību sabiedrības interesēm, arī par atšķirīgiem viedokļiem – ja tādi pastāv. Valsts atbild par sabiedrības pietiekamu un savlaicīgu informēšanu jautājumos, par kuriem priekšāstāvošās Tautas nobalsošanās sabiedrība izsaka savu viedokli.
6.5. Valsts ir atbildīga par sabiedrībai draudzīgu infrastruktūru, kādu veido valsts pārvaldes, transporta, sakaru, tirdzniecības, enerģētikas, ūdenssaimniecības sistēmas, kā arī par dzīvokļu, skolu, veselības aizsardzības, kultūras, sporta, iedzīvotāju aprūpes un apkārtējās vides uzturēšanas objektu izkārtojumu.
6.6. Valsts nodrošina vispārējās un profesionālās vidējās izglītības apgūšanu līdz pilngadības sasniegšanai kā obligātu, ieskaitot tās apgūšanu slēgta tipa mācību iestādēs un probāciju esošiem un bijušajiem ieslodzītajiem, kā arī nodrošina no valsts budžeta kā aizņēmumu apmaksātu augstāko izglītību valstij vajadzīgajās specialitātēs klātienē un neklātienē.
6.7. Valsts pilnā apjomā nodrošina iedzīvotājus ar primāro veselības aprūpi, neatliekamo medicīnisko palīdzību un nepieciešamo medicīnisko palīdzību. Ja šī medicīniskā aprūpe/palīdzība nav bijusi savlaicīga vai bijusi nepilnīga, ar ko apdraudēta slimnieka veselība un dzīvība, kaitējusi viņa labsajūtai un darba spējām, tad šāda rīcība ir vērtējama kā likumpārkāpums un vainīgie saucami pie atbildības.
6.8. Valsts nodrošina dabas resursu aizsardzību un lietderīgu izmantošanu sabiedrības interesēs.
6.9. Valsts ir atbildīga par finanšu oligarhijas, par birokrātijas, korupcijas un kleptokrātijas apkarošanas efektivitāti valstī. Atsevišķs likums precizē šī panta atzinumus.
6.10. Valsts ir atbildīga, ja valsts, pašvaldību un tiesu institūcijās tiek apturēta lietas izspriešana, aizbildinoties ar likuma nepilnību, neskaidrību, trūkumiem vai pretrunām. Šādās situācijās, atbilstoši 1938. gada Civilprocesa likuma Vispārīgo noteikumu 11.-17. panta un 1998.gada Civilprocesa 5.panta p.(5) atzinumiem, piemēro vispārējos noteikumus un analoģiju. Atbildīgie par nepamatotu izvairīšanos pieņemt lēmumu ir saucami pie kriminālatbildības.
6.11. Valsts ir atbildīga, ja sprieduma vai kāda cita tiesas nolēmuma pieņemšanā rodas apgrūtinājums attiecīga normatīvā akta nepilnības dēļ, kā arī tad, ja tāda normatīvā akta nav.
6.12. Valsts un pašvaldību institūcijās par pieļautiem tiesisko normu vai citu sabiedrībā pieņemto normu pārkāpumiem ir atbildīgas attiecīgas institūcijas amatpersonas, bet, ja tādas nav konstatējamas vai tiesisko normu nesakārtotības dēļ nav saucamas pie atbildības, tad atbildētājs ir šīs institūcijas vadītājs. Šo pārkāpumu noskaidrošana, notikušiem pēc valsts neatkarības atgūšanas, ir arī Tiešo demokrātijas izpausmju (TDI) kompetence.
6.13. Valsts un pašvaldību atbildīgiem darbiniekiem par apzināti izdarītu likumpārkāpumu sava amata pienākumu izpildē piemēro arī kriminālatbildību, ko precizē attiecīgas tiesiskās normas.
6.14. Valsts nodrošina katra Latvijas iedzīvotāja viņam nepieciešamo aizstāvību jebkurā valsts, pašvaldību vai tiesu institūcijā.
6.15. Valstī ar likumu ir atjaunotas zvērināto tiesu piesēdētāju institūcija.
6.16. Nosakot soda mēru, tai skaitā ieslodzījumu, tiek ievērota progresīvā sodāmība.
6.17. Nosakot soda mēru – mantas konfiskāciju, sods attiecas uz visu personai piederošu īpašumu, lai kādā valstī vai ārzonā tas atrodas, kā arī uz iepriekš atdāvinātu vai fiktīvā darījumā pārdotu īpašumu.
6.18. Stratēģiskie dabas resursi pieder valstij. Sabiedrības interesēs valsts ir tiesīga atsavināt jebkuru nekustamu īpašumu pret taisnīgu samaksu vai citādi taisnīgu kompensāciju.
6.19. Valsts un pašvaldības ir atbildīgas, ja pieļāvušas jebkura nekustamā īpašuma nodarītu kaitējumu apkārtējai videi vai sabiedrībai. Normatīvie akti reglamentē šāda nodarījuma sodāmību.
6.20. Nav pieļauta politisko partiju pārraudzība pār kādu no ministrijām. Ministra amats nav savienojams ar piederību politiskajai partijai. Ja par ministru iecelts Saeimas deputāts, tad ministra amata atstāšanas gadījumā viņš neatgriežas par Saeimas deputātu.
6.21. Saeimā, pašvaldībās un to institūcijās, kā arī TDI institūcijās nepieļauj obligātos balsojumus atkarībā no piederības politiskai partijai vai citādam grupējumam. Saeimas Kārtības rullis precizē šos pārkāpumus un to sodāmību.
6.22. Valstī ir ieviesta sodāmība, ieskaitot kriminālo, par atrašanos sabiedriskās vietās reibumā, kas apkauno cilvēka cieņu. Atkārtotu pārkāpumu gadījumos ir progresīvā sodāmība. Valstī ieviesta piespiedu ārstēšana no alkohola, narkotisko, psihotropo vai citu apreibinošo vielu ietekmes, ko regulē attiecīgas tiesiskās normas.
(???)…6.23. Latvijas iedzīvotājs ir tiesīgs, bet valsts un pašvaldību amatpersonai ir pienākums neizpildīt normatīvu aktu, pavēli vai rīkojumu – lai kas tos izdevis, ja tie ir pretrunā ar Satversmes 1. panta un 2. panta atzinumiem un uz šiem pantiem attiecināmām tiesiskām normām. (neprecīzs!!!)
6.24. Valstij ir pienākums sabiedrību savlaicīgi un pietiekami informēt par valsts budžeta veidošanu un izpildi.
6.25. Valsts ir atbildīga par satiksmes drošību un gājēju aizsardzību.
6.26. Valsts un pašvaldības ir atbildīgas par veselībai nedraudzīgu pārtikas produktu tirdzniecību, ieskaitot melīgumu to reklamēšanā. Kaitīgo vai citādi nevēlamo piedevu pieļaujamā norma pārtikas produktā ir pircējam uzzināma pārdošanas vietā un bez apgrūtinājuma. Šos atzinumus precizē attiecīgs likums.
(???)…6.27. Valsts un attiecīgi pašvaldības ir atbildīgi par deputāta darbību, ja tā neatbilst viņa priekšvēlēšanu solījumiem.
(???)…6.28 Nolemj vairākums, bet ievēro mazākuma viedokli.
6.31. Valsts atbalsta informācijas izplatīšanu, kas veicina sabiedrības morāli ētisko vērtību bagātināšanos, bet par sabiedrību degradējošām – savlaicīgi informē sabiedrību.
7.pants. Atklāta sabiedrība
7.1. Atklāta sabiedrība ir tiešās demokrātijas izpausme.
7.2. Ikviens ir tiesīgs savlaicīgi saņemt atbildi no valsts vai attiecīgās pašvaldības institūcijas par sev kā valsts pastāvīgā iedzīvotāja likumīgo interešu ievērošanu.
7.3. Ikviens ir tiesīgs izplatīt informāciju, kur skārtas sabiedrības intereses, izņemot gadījumus, kad informācija satur ziņas par tehnoloģiska rakstura izgudrojumiem, kad atklātība kaitē nozieguma izmeklēšanai, valsts ārējai/iekšējai aizsardzībai, kā arī tad, ja informācijas saturs ir pretrunā ar sabiedrībā pieņemtām morāli ētiskām normām vai atklāj personas sensitīvos datus. Pieļaujamo slepenību nosaka attiecīgas tiesiskās normas.
7.4. Valsts un pašvaldības, to attiecīgās atbildīgās amatpersonas ir atbildīgas par sabiedrību skarošas informācijas noklusēšanu. Pie atbildības saucamas amatpersonas, kuras noklusējušas par bagātībām zemes dzīlēs, kas jau konstatētas kā perspektīvas, par iespējām, ko dod valsts ģeogrāfiskais izvietojums, par iespējām nodrošināt valsti ar saviem energoresursiem, par tautsaimniecības sagraušanu valstī.
7.6. Dezinformācijas autori un izplatītāji par apzināti pieļautu nepatiesumu, ieskaitot reklāmas un politisko aģitāciju, ir saucami pie atbildības, bet atkārtotu pārkāpumu gadījumos piemēro progresīvo sodāmību, ieskaitot kriminālo. Komentāru publicēšana internetā notiek, norādot komentētāja datus viņa saukšanai pie atbildības apzināta melīguma gadījumā. Attiecīgas tiesiskas normas precizē atbildību par melīguma nodarīto materiālo, morālo vai citādu kaitējumu sabiedrībai vai atsevišķai personai.
7.7. Neinformēšana par darījumiem ar valsts un pašvaldību īpašumiem, tirdzniecībā, finanšu sfērā, komunālajos pakalpojumos un citos darījumos – kad skārtas sabiedrības intereses, ir noliegta, un slepenībā vainīgās amatpersonas saucamas pie kriminālatbildības. Slepenība ar valsts un pašvaldību īpašumu iztirgošanu ir sodāma arī ar šī īpašuma atgriešanu valstij un pašvaldībām. Likuma pantu precizē attiecīgas tiesiskas normas.
7.8. Anonīms vai šķietami anonīms īpašums ir konfiscējams, ieskaitot darījumus ar valūtu, ar darījumiem lombardā un metālu nodošanu lūžņos. Atsevišķi normatīvie akti konkretizē pantā izteiktā atzinuma īstenošanu. Darījumi ar ofšora struktūrām valstī ir aizliegti.
7.9. Deklarācija par jebkura nekustamā īpašuma, ilgi kalpojoša priekšmeta, ja priekšmeta vērtība ir virs 12 minimālām mēnešalgām, naudas uzkrājuma, ja tas pārsniedz 36 minimālās mēnešalgas, ieguves avotiem laikā pēc 1990. gada 4. maija ir obligāta jebkurai fiziskai un juridiskai personai. Šajā normā iekļauti arī īpašumi, kas pārdoti, atdāvināti vai ar testamentu novēlēti citiem, ieskaitot ģimenes locekļus, lai kurā valstī, ārzonā vai ofšorā attiecīgais īpašums atrodas. Par deklarācijā apzināti uzrādīto nepatiesību, ja tā notikusi savtīgos nolūkos, papildus administratīvai vai kriminālai sodāmībai ir nedeklarētā objekta konfiskācija.
7.10. Sabiedrība tiesīga uzzināt valsts un pašvaldību amatpersonas, kuras pēc neatkarības atgūšanas 1990.gadā apzināti/mērķtiecīgi īstenojušas valsts tautsaimniecības izsaimniekošanu, par pašmāju un ārvalstu finanšu oligarhijas VEF, Radiotehnikas, Alfas, velorūpnīcas, Rīgas porcelāna rūpnīcas, piensaimniecības, linsaimniecības, cukura ražošanas, valsts ģeoloģijas dienesta un citu nozīmīgu tautsaimniecības objektu likvidēšanu – par objektiem, kas ir atjaunojami.
7.11. Ja Satversmē nav citādi, tad visas sēdes Saeimā, valdībā, pašvaldībās un TDI struktūrās ir atklātas un lēmumu pieņemšanā katra balsotāja balsojums ir sabiedrībai pieejams.
7.12. Ja valsts vai pašvaldība nodod kādu no saviem pienākumiem izpildīšanai citai juridiskajai personai, tad pašu nodošanas faktu un par nodoto pienākumu izpildes gaitu sabiedrība ir informēta.
7.13. Politisko partiju un sabiedrisku nevalstisko organizāciju, kā arī citu sabiedrisku grupējumu nosaukuma būtība atbilst šo organizāciju darbībai un attieksmei pret sabiedrību. Nosaukuma neatbilstība vērtējama kā apzināta sabiedrības dezinformācija.
7.14. Satversmes tiesa ir neatkarīga un sabiedrībai atklāta. Tiesas sastāvam Pārejas laikā ir izglītības, bet nav profesiju kritērija. Satversmes tiesa izskata arī starpvalstu līgumus, ja to noslēgšana ir pretrunā Satversmes un Pilsoniskās sabiedrības likuma atzinumiem par valstisko neatkarību.
7.15. Iespējamā apdraudējuma gadījumā ir jānodrošina informācijas avota anonimitāte
7.16. Elektronisko plašsaziņas līdzekļu efektivitāti TDI darbības nodrošināšanai, to produktivitāti un finansēšanu precizē attiecīgas tiesiskas normas. Mēneša laikā no Pilsoniskās sabiedrības likuma spēkā stāšanās pieņem attiecīgu Pagaidu likumu.
3.nodaļa
Pārejas laika noteikumi
Pārejas laika noteikumi ir par Tiešo demokrātijas izpausmju (TDI) lomu/darbību valstī uzreiz pēc Pilsoniskās sabiedrības likuma stāšanās spēkā, nosakot prioritātes, izpildes termiņus un valsts un pašvaldību amatpersonas, kuras Pārejas laikā ir atbildīgas arī par Pilsoniskās sabiedrības likumā plānoto TDI darbības uzsākšanu valstī.
8.pants. Pārejas laiks
8.1. Ar Pilsoniskās sabiedrības likuma pieņemšanu valstī ir spēkā Pārejas laiks ar tam atbilstošām tiesiskajām normām – Pārejas laika noteikumiem.
8.2. Pārejas laika noteikumi, izņemot – ja Pilsoniskās sabiedrības likumā ir citas norādes, Pārejas laika noteikumi ir spēkā tikai Pārejas laikā.
8.3. Ja Pārejas laika noteikumi ir pretrunā ar citiem normatīvajiem aktiem, izņemot Satversmi, tad Pārejas laikā virsroka ir Pārejas laika noteikumiem.
8.4. Grozījumus tautas nobalsošanā pieņemtajos Pārejas laika noteikumos, izņemot p.8.5. procedūras gadījumā, izdara tikai tautas nobalsošanā.
(???) 8.5. Grozījumus Pārejas laikā pieņemtajos Pārejas laika noteikumos izdara arī paātrināti. Šādus grozījumus tiesīga pieņemt arī Saeima, ja to ierosina attiecīgā Publiskā apspriešana un Publisko apspriešanu koordinācijas padome ar 2/3 visu balsu vairākumu katra.
8.6. Pārejas laiks nav izbeidzams, kamēr nav novērsti tiesību normu pārkāpumi īpašumu denacionalizācijā, privatizācijā un to tālākos izkārtojumos, nav noskaidrotas vainīgās amatpersonas mērķtiecīgā tautsaimniecības sagraušanā finanšu oligarhijas interesēs, nav novērstas apzinātās nepilnības tiesvedībā, sabiedrības drošības un kārtības uzturēšanā, nav anulēti noslēgtie līgumi, kas veicina valsts nozagšanu, kā arī nav noskaidrota varbūtības iesaldēšana par dzelzsrūdas un urāna krātuvēm valstī.
8.7. Pārejas laikā ekonomika vadās no sociāli atbildīgas tirgus ekonomikas un sabiedrības produktivitātes kritērijiem.
8.8. Pārejas laiks nav izbeidzams, līdz valstī nav stājusies spēkā jauna Satversme. Pārejas laika izbeigšanos apstiprina atsevišķa tautas nobalsošana.
8.9. Latvijas sabiedrība tiesiska uzzināt patiesību par LTF sagrāvi pēc nonākšanas pie varas, par tautas tieksmi uz Ceturto atmodu.
8.10. Fiziskām un juridiskām personām, kuras finansiāli atbalstījušas pasākumus sabiedrības informēšanā par Pilsoniskās sabiedrības likuma pieņemšanas vajadzību, šis finansiālais atbalsts uzskatāms kā aizdevums, un pēc šī Likuma pieņemšanas ir atgriežams konkrētajam aizdevējam uz valsts budžeta rēķina.
9.pants. Tautas vēlēts Valsts Prezidents
9.1. Ar Pilsoniskās sabiedrības likuma stāšanos spēkā šī likuma 9.pants ir 1/10 vēlētāju atbalsts tautas nobalsošanas izsludināšanai par grozījumiem Satversmē tautas vēlēta Valsts Prezidenta un viņa vietnieka institūcijas ievešanai valstī, kā arī skaitīt šo Satversmes grozījumu projektu par iesniegtu esošajam Valsts Prezidentam projekta tālākai virzībai Satversmes 78.panta noteiktā kārtībā. Šie Satversmes grozījumi ir par sekojošiem Satversmes pantiem, un to pilns teksts pēc grozījumiem ir:
9.1.1. Satversmes 35.pants: „Valsts Prezidentu un viņa vietnieku uz četriem gadiem ievēl un atsauc tautas nobalsošanā”.
9.1.2. Satversmes 36.pants: „Valsts Prezidents ir TDI vadonis valstī”.
9.1.3. Satversmes 50.pants: „Ja Valsts Prezidenta vietnieks smagi saslimst, no savu pienākumu pildīšanas atsakās vai nomirst, izrādās rīcības nespējīgs, tad Valsts Prezidents ir tiesīgs iecelt aizvietotāju bez tautas nobalsošanas. Ja Valsts Prezidents smagi saslimst, no savu pienākumu pildīšanas atsakās, nomirst vai nav rīcības spējīgs, tad par Valsts Prezidentu kļūst viņa vietnieks, un trīs mēnešu laikā ilgst procedūra kandidātu izvirzīšanai nākošā Valsts Prezidenta amatam.”
9.1.4. Satversmes 51.pants: „Ar divu trešdaļu visu Saeimas locekļu balsu vairākuma lēmumu, ko atbalsta 1/10 velētāji valstī, tiek ierosināta tautas nobalsošana atlaist Valsts Prezidentu. Prezidents ir atlaists, ja tautas nobalsošanā par atlaišanu nobalso puse no visiem vēlētājiem valstī (???)”.
9.1.5. Satversmes 53.pants „Valsts Prezidents par savu darbību politisku atbildību nenes” ir anulējams.
9.2. Esošais Valsts Prezidents nedēļas laikā no Pilsoniskās sabiedrības likuma stāšanās spēkā nodod Pilsoniskās sabiedrības likuma p.9.1. ierosinātos Satversmes grozījumus Saeimā apstiprināšanai. Ja Saeima divu nedēļu laikā likumprojektu nepieņem bez pārgrozījumiem pēc satura, projektu nodod tautas nobalsošanai.
9.3. Procedūra tautas vēlēta Valsts Prezidenta ievēlēšanai Pārejas laikā ir sekojoša:
9.3.1. Divu mēnešu laikā, kopš stājušies spēkā Satversmes grozījumi par tautas vēlēta Valsts Prezidenta un viņa vietnieka institūcijas ieviešanu valstī, sākas procedūra par tautas vēlēta Valsts Prezidenta un viņa vietnieka ievēlēšanu. Šo divu mēnešu laikā valsts budžeta finansētās augstskolas un zinātnes iestādes – Latvijas Universitāte, Rīgas Tehniskā universitāte, Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Liepājas Universitāte, Daugavpils Universitāte, Rīgas Stradiņa universitāte, Vidzemes Augstskola un Latvijas Zinātņu akadēmija izveido katra savu Publisko apspriešanu un atklātā balsošanā izvirza kandidātus Valsts Prezidenta amatam. Katra no minētajām Publiskajām apspriešanām var izvirzīt Valsts Prezidenta kandidātus – skaitā līdz trim, no kuriem vismaz divi nav izvirzītāja institūcijas darbinieki. Kandidātus tiesīga izvirzīt arī jebkura cita 1/10 daļa vēlētāju. Kandidātu Valsts Prezidenta vietnieka amatam izvirza attiecīgais Valsts Prezidenta kandidāts.
9.3.2. Katrs Prezidenta kandidāts, balstoties uz Pilsonības sabiedrības likuma atzinumiem, iepazīstina vēlētājus ar savu koncepciju likumam par Valsts līmeņa publiskajām apspriešanām un savu koncepciju likumam par Sabiedrības pašaizsardzību, ar paredzamo savu darba plānu par Publisko apspriešanas ieviešanu pirmajos sešos mēnešos, kā arī ar savu viedokli par Valsts Prezidenta un viņa vietnieka lomu TDI darbībā.
9.3.3. Tautas nobalsošana par tautas vēlētu Valsts Prezidentu un viņa vietnieku ir atklāta, notiek ar Latvijas pasta starpniecību – pēc analoģijas ar Pilsoniskās sabiedrības likuma 3. panta nosacījumiem.
9.3.4. Tautas nobalsošana par tautas vēlētu Valsts Prezidentu notiek četrās kārtās. Katra kārta ilgst divas nedēļas. Ne vēlāk kā divu mēnešu laikā, kopš Satversmē spēkā stājies Likums par tautas vēlētu Valsts Prezidentu un viņa vietnieku, notiek Valsts Prezidenta un viņa vietnieka ievēlēšanas pirmā kārta, kurā balotējas tie no izvirzītajiem, kas piekrituši balotēties. Katra nākamā kārta sākas pēc divām nedēļām, skaitot no iepriekšējās kārtas rezultātu paziņošanas brīža. Ievēlēšanas otrajā kārtā ir pieci, priekšpēdējā kārtā ir trīs, bet pēdējā kārtā ir divi kandidāti. Ja kādā kārtā viens no kandidātiem saņem pusi no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju balsīm, tad viņš ir ievēlēts.
9.3.5. Nobalsošanas laikā katru dienu sabiedrībai paziņo balsojuma rezultātu par katru dienu, kā arī kopējo no balsojuma sākuma, bet internetā atspoguļo arī atsevišķi par katru reģionu – vēlēšanu apgabalu un iecirkni.
9.3.6. Ar vēlēšanu galarezultāta paziņošanu esošais Valsts Prezidents tiek atstādināts, bet jaunievēlētais Valsts Prezidents nodod Svinīgo solījumu saskaņā ar Satversmi.
Domubiedriem 